Jaunumi & Pasākumi

Aprīlī katrs asniņš ir tāda dzīvesspara pilns, ka der gan acu ielīksmošanai, gan iemešanai mutē vai salātu bļodā vitamīnu tiesai. Tomēr fitoterapeits Artūrs Tereško mudina šajā krāšņuma parādē neatstāt bez ievērības ārēji necilākās pavasara veltes – jaunos pumpurus un sulu spēka pilnās koku mizas.

Ozols – dziedē brūces, mazina svīšanu

Tikko sākušas cirkulēt sulas, der sagādāt ozola mizas, kas izceļas ar dāsnu miecvielu daudzumu. Senos laikos tās izmantoja ģērēšanai – ādas olbaltumi reakcijās ar šīm vielām kļuva tik blīvi, ka vairs nelaida cauri ūdeni. Miecvielas tikpat aktīvi reaģē arī ar olbaltumiem, ko radījuši dažādi iekaisumi – audu erozijas vieta tiek pārklāta ar saudzējošu plēvīti, kam vairs netiek cauri ne vīrusi, ne mikrobi.
Angīnas, faringīta vai stomatīta gadījumos nav labāka mutes skalojamā līdzekļa par ozolu mizas novārījumu. Tas iedarbīgi dziedē arī apdegumus, īpaši tādus, kuriem pārplīsušās čulgas. Skats skarbs – vaina, uz kuras uzliek mizas novārījumā samērcētu apsēju, pēc īsa brīža pārvēršas melnā repulī. Taču tā nav nekroze, bet sadzīšanu veicinošs aizsargslānis; galvenais – nekasīt to nost.
Novārījumu var likt arī uz citām mitrojošām vainām, sulojošām ekzēmām, trofiskajām čūlām – mazinās nieze, tiek pārtraukta šķidrumu izdalīšanās.
Ozolmizu novārījumu kopā ar ārsta izrakstītiem medikamantiem droši var lietot kuņģa gļotādas asiņošanu gadījumos. Tāpat tas derīgs roku, bet jo sevišķi paaugstinātas kāju svīšanas novēršanai. Palīdz arī kapilārās asiņošanas gadījumos, vienalga, vai pie vainas pārlieku jutīgs deguns vai pret zobu tīrīšanu protestējošas smaganas.
Lai cik vērtīgas ir mizas, to ieguvē nedrīkst darīt pāri kokam, tāpēc labāk mizot veco ozolu sīkzariņus, kas nav resnāki par vienu centimetru, bet likt mierā jaunos kociņus.

Jau šonedēļ pamēģini!

Lai iegūtu desmitprocentīgu ozolmizu novārījumu, ņem kārtīgu sauju – apmēram četras ēdamkarotes (jeb 20 gramu) – sasmalcinātu miziņu, aplej tās ar puslitru ūdens un vāra desmit līdz divpadsmit minūtes, kamēr iegūts 200 ml. tumša, gandrīz melna šķidruma. To atdzesē, lej burkā un glabā ledusskapī, nebēdājot par izveidojušos eļļaino plēvīti. Tāds novārījums ilgi nebojājas.

Kārkls – ne tikai stabulītēm

Mūsu senči no kārklu mizām gatavoja vīzes un izmantoja ādu apstrādei, jo arī šā auga mizās daudz miecvielu. Bet īpaši nozīmīgi ir tajā atrodamie salicilāti, no kuriem iegūst aspirīnu. Mizā šī viela ir saistīta dažādos savienojumos. Nonākot organismā vai kādu laiku atrodoties karstā ūdenī, tie sadalās un aspirīnu atbrīvo. Tas ir brīnišķīgs risinājums ļaudīm, kuriem aspirīns noderētu dažādu iekaisumu vai asins recēšanas problēmu novēršanai, bet tā iekšķīga lietošana ir apgrūtināta kuņģa čūlas vai divpadsmitpirkstu zarnas iekaisuma dēļ – uzreiz pēc norīšanas acetilsalicilskābe izraisa gļotādas kairinājumu.
Kamēr aspirīns atrodas savienojumos, tas pat vārīgam kuņģim neko sliktu izdarīt nevar. Pat otrādi – miecvielas palīdz iekaisumus mazināt, jo pārklāj to ar plēvīti. Gremošanas skābju atbrīvotais aspirīns vainu vairs netraumē – nokļuvis asinsritē, var apliecināt savu dziedniecisko iedarbību.
Kārkla miza laba arī to locītavu iekaisumu novēršanai, ko sauc par artrītiem; (deģeneratīvajām locītavu vainām – artrozēm, ko izraisa skrimšļu nonēsāšanās, vairāk palīdz jaunu dzīvnieku skrimslīšu galerti, bet no augiem – purva vārnkāja).
Veselības uzlabošanai der blīgznu un visu mums pazīstamo kārklu miza, bet vērtīgākā iegūstama no baltā kārkla – Salix alba. Mizu var sažāvēt un kafijas dzirnaviņās samalt pulverī- labs līdzeklis kapilārās asiņošanas apturēšanai.

Jau šonedēļ pamēģini!

Ņem sauju (ap piecpadsmit gramiem) svaigu vai žāvētu kārkla mizu, aplej ar puslitru ūdens un uz lēnas uguns vāra desmit minūtes. Ja sāp locītavas, moka nepatīkamas sajūtas kuņģī vai ir aizdomas par briestošiem iekaisumiem, lieto pa ēdamkarotei četrreiz dienā. Ja radušās blaugznas, to var pievienot matu skalošanas ūdenim.

Bērzs – pumpuru spēkā, tāss baltumā

Pavasarim piestāv bērzu sulas kūres, taču skaidrs: papildu uzņemtā fruktoze, ābolskābe, C vitamīns un minerālvielas mūžīgo jaunību nevienam nenodrošinās. Jo vairāk dzer, jo vairāk jāčurā – tā drīzāk ir laba nieru stimulācija. Toties ilgāka sulas lietošana mazina podagru – urīnskābes sāļu izgulsnēšanos locītavās.
Visvērtīgākie pavasarī ir bērzu pumpuri – īpaši ieteicami ļaudīm, kuri mokās ar sirds un nieru tūskām, tāpēc spiesti lietot urīndzenošos preparātus.
No rīta pamostoties, kājas grūti ievilkt apavos? Var būt, ka vaina ir nierēs, arī sirds mazspēja, vēnu problēmas, limfas atteces traucējumi, olnīcās ieperinājies ļaunums, tāpēc jāielāgo: kāju pampšana ir simptoms, kas liek steigšus doties pie ārsta.
Taču, ja diagnoze puslīdz skaidra: organisms turas ciešami, tikai mazliet nevelk sirds, līdztekus sirds glikozīdiem vēlams palietot bērzu pumpuru tinktūru. Pumpuri satur gan ēteriskās eļļas un citas vērtīgas vielas, kas uzlabo nieru darbotiesspēju, gan antibakteriālas iedarbības sastāvdaļas, tāpēc ne tikai dzen urīnu, bet arī ārstē nieru bļodiņu un urīnpūšļa iekaisumu.

Vislabāk pumpurus sagatavot lietošanai svaigus, jo glabāšanas laikā tie daudz iedarbīgo sastāvdaļu zaudē.
Pietiekami nenovērtēta ir bērza tāss izmantošana. Mizas slānim, ko dēvē par tāsi, balto krāsu piešķir ļoti aktīva daudzveidīgas iedarbības viela – betulīns. Ja kurpēs ieliek tāss zolītes, par sēnītēm nav jābēdājas. Betulīns stiprina arī aknu šūnas. Trīs reizes dienā ieņemt pa tējkarotītei samaltas tāss – tas der gan pēc pārslimota hepatīta, gan stiprina imunitāti, lai ar šo infekciju nesaslimtu.

Gulošiem slimniekiem ļoti jāuzmanās no izgulējumiem. Ja tādi radušies, turklāt vēl sastrutojuši, nav labāka līdzekļa par betulīna pulverīti, kas izvelk strutas un ļauj vainai ātrāk sadzīt.

Gan bērzu pumpuru tinktūra, gan izvilkums eļļā palīdz arī kuņģa vainām un mazina ekzēmu.

Ja nieru iekaisums tik nopietns, ka urīna analīze jau uzrāda olbaltumu un hialīno cilindru klātbūtni, bērzu pumpurus lietot nedrīkst, jo to sveķvielas kairina nieru bojātās vietas.

Jau šonedēļ pamēģini!

* Tumšā stikla traukā ieber divas tējkarotes svaigu pumpuru un pārlej ar simts gramiem degvīna. Glabā vēsumā desmit dienas, kamēr izveidojas brūns, patīkami smaržojošs tautas medicīnas līdzeklis ekzēmām, kā arī nieru un kuņģa vainām, lietojams pirms ēšanas pa 15 pilieniem divas reizes dienā kopā ar nelielu daudzumu ūdens. Ar šo tinktūru var mitrināt ekzēmas skartās vietas, dažreiz palīdz.
Tas der arī bērniem, kurus moka saaukstēšanās un pārāk bieža, dedzinoša čurāšana. Tad pumpuri vispirms piestiņā jāsagrūž, lai pagatavotu to izvilkumu eļļā, attiecībā 1:10. Lieto divas reizes dienā – cik gadu, tik pilienu.

Priede – spēcīgai imunitātes un vieglai elpai

Priede ir viena no vieglāk atrodamajām organismam nepieciešamo vielu izdalītājām visa gada garumā, īpaši dāsni tās piedāvājot pavasarī. Skujas satur daudz C vitamīna un miecvielu. Tiem, kuri ēd pilnvērtīgu barību, šā vitamīna parasti netrūkst, taču citādi var izrādīties ļaudīm, kuri augu ziemu pārtikuši tikai no maizes un kartupeļiem. C vitamīna avitaminoze mēdz izraisīt zobu kustēšanos, augoņus. No tādām ligām var izvairīties ar senu, bet ļoti vienkāršu tautas līdzekli – kā padzērienu lietot priežu skuju silta ūdens uzlējumu.

Tieši aprīlī priedei visvērtīgākie ir sveķainie pumpuri. Lielisks imunitātes stiprinātājs, jo bagāts ar terpēniem un dažādām ēteriskajām eļļām – pakošļā pumpuriņus, un elpa uzreiz smaržo pēc meža.

Šīs eļļas dezinficē elpošanas ceļus un šķidrina krēpas. Pavasarī bieži piemetas bronhīts, moka saaukstēšanās ar sausu, rejošu klepu vai deguma blakusdobumu iekaisumiem, uznāk iesnas. Priede sniedz lielisku pretlīdzekli šīm ligām, saglabājot savu ēterisko eļļu iedarbīgumu arī visdažādākajos izstrādājumos, piemēram – ziedēs. Piedāvājot sveķus no vietām, ko alnis vai briedis ar ragiem pakasījis. Sāp kakls, degunā kņudina? Paņem gabaliņu un sakošļā! Tas dezinficē mutes dobumu un rīkles galu, palīdz tikt galā ar stomatītu un faringītu.

Jau šonedēļ izmēģini!

Uzvāra glāzi ūdens, ielej termokrūzē un iemet vienu ēdamkaroti – aptuveni divdesmit – svaigus priežu pumpurus. Minūtes piecpadsmit caur degunu elpo karstos tvaikus, bet kad ūdens padzisis, tēju izdzer. Pumpuru labās vielas, ieelpas laikā paplašina asinsvadus un uzlabo asinsriti, bet izelpojot uzklājas uz skropstiņu epitēlija un liek tam aktīvāk darboties. Ar pastiprināto sekrēciju un skropstiņu kustībām vīrusi un mikrobi tiek izvadīti, bet elpošanas ceļi dezinficēti. Kādu brīdi cilvēks klepo stiprāk nekā iepriekš, toties drīz jūt, ja veselība atgriežas.

Terpēni tik ātri neizgaro, tāpēc pumpurus var arī žāvēt. Tos jāglabā tumšā un vēsā vietā, bet pirms lietošanas sasmalcina.

36,6 ˚C konsultants Artūrs Tereško, ārsts fitoterapeits. 2009.