Jaunumi & Pasākumi

Izdzirdot uzvārdu Tereško, mēģinu iedarbināt atmiņu mehānismu: kur gan esmu šo uzvārdu jau dzirdējusi? Līdz beidzot atplaiksnī gaisma — aptiekās redzētās zāļu tējas paciņas, uz kurām rakstīts “Dr. Tereško veselības tējas”.

Artūrs Tereško nav nekāds “zāļu vecītis”. Arī pie dziednieku kuplās saimes viņš sevi nepieskaita. Artūrs ir ārsts, kas palīdz cilvēkiem atgūt veselību, ņemot talkā gan tradicionālo Rietumu, gan netradicionālo Austrumu medicīnu un neaizmirstot arī seno tautas dziedniecību.
– Es nepavisam nenoliedzu ķīmiski sintezētos medikamentus un Rietumu medicīnu, jo tā aizvien attīstās un iet uz priekšu. Taču Rietumu medicīnai diemžēl nav filozofijas, nav sistēmas, kas parāda, kādā veidā cilvēks un daba ir vienoti. No Austrumu medicīnas esmu pārņēmis adatu terapiju, kuru sekmīgi veicu jau piecpadsmit gadus. Ja nepieciešams, izmantoju manuālo terapiju, teiksim, ja pacientam ir šķībs mugurkauls. Un vēl pielietoju fitoterapiju, veselības uzlabošanai iesaku lietot ārstniecisko augu tējas, — nostāsta A. Tereško.

Interese par fitoterapiju Artūram radās pamazām. Strādājot par ārstu, viņš nereti pārliecinājies, ka pacientu pieceļ kājās nevis kādi medikamenti, bet gan brīnumlīdzekļi, ko glabā augu valsts. Artūrs arī atcerējās, kā viņa vecmāmiņa, viedā Latgales sieva Mikalina Šidlovska, gatavoja ziedītes no augiem, kas līdzēja cilvēkiem pret dažādām kaitēm. Viņam radās iespēja studēt Pēterburgas fitokoledžā. To pabeidzis, Tereško sāka īstenot teoriju praksē, un nu jau kopš 1990. gada tiek gatavotas veselības tējas.

– Aptiekās jau ir daudzas zāles, kas radītas uz augu bāzes. Tikai šajos gadījumos no auga tiek izvilkta kāda konkrēta viela. Bet ārstēšanā vajadzīgas visas auga sastāvdaļas, pat šķietami traucējošās.

Artūrs Tereško kā uztura bagātinātājus ir reģistrējis 24 veselības tējas. Uz tējas paciņām skaidri norādīts, kam tās palīdz: aknām, nierēm, sirds spēkam, kuņģim, imunitātei, locītavām, nierakmeņu šķīdināšanai, svara samazināšanai, jaunības saglabāšanai…

Tereško tēju vākšanai izveidota brigāde un pārstrādei radīta pat neliela fabrika. Fitoterapeits uzskata, ka ļoti svarīgi noplūktos augus tūdaļ pat sagriezt, strauji pārtraucot tajos dzīvības procesus, un tad žāvēt. Arī augu žāvēšanai jābūt straujai. Te neder vecmāmiņu pieredze, kad augus sasēja buntītēs un tie cauru vasaru karājās bēniņos. Ir pat tādi augi, kuri lēnas žāvēšanas laikā kļūst kaitīgi. Piemēram, dzeltenais amoliņš, kuru lieto leikocītu skaita palielināšanai. Lēni žāvējot, tas maina savas īpašības un, to lietojot, pasliktinās asins recēšana.

Tereško par visvērtīgākajiem atzīst savvaļā augušus augus. Taču dažus augusviņam piegādā arī ekoloģisko saimniecību zemnieki. Artūrs paņem tējas paciņu, uz kuras rakstīts “Tonuss”, un noskaita, kur guvis tās sastāvdaļas: — Asinszāle ir plūkta aizaugušā pļavā, cintronmelisa ņemta no zemnieku saimniecības, kalmes sakni paši dīķī rokam, gurķumētra aug sievasmātes dārziņā, baltdadzi kādā atmatā rodam, auzas no zemnieku saimniecības, bet naudulīti pļavā sapļaujam. Līdz šim Cēsu pusē bija daudz neappļautu pļavu un tīrumu, taču tagad, iestājoties Eiropas Savienībā, zemnieki cītīgāk uzmanīs savus Dieva dārzus, tāpēc esmu nedaudz nobēdājies, — noteic Tereško. Ir gadījies arī tā — lai tiktu pie vajadzīgā auga, jāņem rokās šaujamais. Artūrs aizbraucis uz toreizējo Kaļiņingradu pie sava armijas biedra, kurš tagad uzdienējis līdz pulkvedim. Tur ieraudzījis lielā vairumā āmuļus, kas aug kokos. Latvijā šie augi ir aizsargājami un reti sastopami. Bet āmuļiem piemīt daudzas labas īpašības, tie pazemina asinsspiedienu, novērš mastopātiju, līdz pret roku un kāju tirpšanu. Dienesta biedrs Artūra rīcībā nodevis divus karavīrus ar šaujamieročiem, un šie nu bliezuši pa kokiem, lai āmuļi kristu nost. Toreiz Tereško savācis divus maisus ar šiem vērtīgajiem augiem, taču tagad to krājumi jau beigušies.

Tereško nemēģina izdomāt ābeci no jauna. Ja Pēterburgas fitokoledžas autoratīvie mācībspēki apgalvoja — “šī tēja darbojas”, tad nav ko analizēt un to apšaubīt. Receptes, kas saglabājušās no senatnes, ir apliecinājums, ka tās ir iedarbīgas un veselību atjaunojošas. Tereško pats ir radījis vienīgi “pirts veselības tēju” un tēju asinsvadiem.

– Tējā, kas domāta asinsvadiem, ietilpst lazdas miza un lapas. Kādā bulgāru grāmatā izlasīju par novadu, kurā dzīvo ļoti veselīgi ļaudis. Un skaidrojums slēpjas tur, ka viņu nacionālais dzēriens ir lazdu mizas tēja. Tad es izlasīju arī par dzejnieku Aleksandru Puškinu, kurš slimojis ar vēnu varikozi. Viņš nav varējis pat normāli staigāt un grasījies doties uz Franciju ārstēties. Beigās gan aizbraucis uz Pleskavas guberņu pie kāda zemstes ārsta, kurš dzejnieku pusgadu ārstējis ar lazdas mizām. Pēc šīs kūres Puškins varējis bez raizēm griezties deju virpuļos.

Artūrs uzskata, ka, dzerot zāļu tējas, cilvēks sevi disciplinē. Viņš vairāk piedomā pie tā, ko ēd, cenšas ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Tereško tējas maisījumos ietilpst apmēram astoņi augi, un kā Artūrs tēlaini izsakās: — Tas sanāk kā šāviens uz balodi ar vairākām lodēm. Es to balodi nesaskatu, tālab jāraida vairākas lodes, lai kāda no tām trāpītu mērķī. Bet, ja balodi redzu tuvumā, tad pietiek ar vienu lodi. Ar to gribu teikt — ja cilvēks atnāk pie manis uz pieņemšanu un es viņu labāk iepazīstu, tad varu ieteikt lietot vienu vai divus augus, kas konkrētā pacienta veselībai būtu visnoderīgākie.

Lai atgūtu veselību ar zāļu tējām, jāapbruņojas ar pacietību.

– Cilvēki zaudē veselību ilgā laikā. Vispirms kārtīgi jāpadomā, kāpēc slimība ir radusies, kas nav darīts pareizi, jo tukšā vietā nekas nerodas, tātad cilvēks kaut kā ir darījis sev pāri. Bet mēs jau neierodamies pasaulē kā baltas lapas. Ģenētika nosaka, uz kādām slimībām būs nosliece. Mēs esam kā skaņuplate, kurā ierakstīts dzīves gājums un kuru atskaņo laiks. Mūsu uzdevums ir saudzīgi apieties ar šo plati, nesašvīkāt to. Tomēr uzskatu, ka pārlieku varam nesaspringt garas dzīves meklējumos, jo, kā teicu, platē viss ir ierakstīts. Protams, nevajadzētu speciāli gandēt savu dzīvi ar kaitīgiem ieradumiem, jo mūsu ģenētikā nav iekodēts, ka alkohols jādzer litriem un dienā jāizsmēķē paciņa cigarešu. Dzīves plati bojā arī pārlieku liela piepūle, stress. Teiksim, cilvēks sev izvirzījis mērķi uzcelt māju. Kad nu tas ar milzīgu pārpūli veikts, krah, infarkts klāt. Tad rodas jautājums — kam tas bija vajadzīgs?

Jautāju Tereško: bet kas tad palīdz mums pulēt savu dzīves plati?

— Apkārtējā vide un sociālie apstākļi ļoti ietekmē cilvēku veselību, jo eksistences stress skaudri bojā dzīvi. Nabadzība ir ļoti kaitīga veselībai. Arī liela bagātība ir kaitīga, jo cilvēkam nemitīgi jāuztraucas, ka tik kaut ko nenozog.

Artūrs Tereško ir izdevis grāmatu “Dieva dārza ārstniecības augi”, kurā gluži kā rokasgrāmatā pastāstīts, kurā laikā kādi augi vācami, kā tie pareizi sagatavojami un lietojami.

— Patiesībā cilvēkam visskaistākais tiek dots par brīvu — saullēkti, mākoņi, pasakaini dabas stūrīši, kur nav pat traktora riteņu nospiedumu. Kad gribu klusumu un mieru baudīt, pastaigājos gar Amatas pļaviņām, apciemoju Gaujas nacionālo parku vai aizbraucu uz Jaunraunu. Pēc dabas esmu optimistiski noskaņots. Pozitīva attieksme pret dzīvi tikai vairo veselību.

Daiga Čirkste, “Mājas viesis” (2004)