Jaunumi & Pasākumi

Selga Amata, Žurnāls 36,6 °C

Konsultants:  Artūrs Tereško, ārsts-fitoterapeits

Novembris un decembris – tukšuma cēliens, kad visas rudens balvas jau izdalītas, bet ziema savas vēl nepiedāvā?

Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško šo priekšstatu kliedē, atgādinot, ka dabas dziedinošais spēks paguruma nepazīst.

Viegls sals ogām neskādē

Dakteris Artūrs Tereško, trīs augu terapijai veltītu grāmatu autors, mudina pārliecināties, ka daba ir dāsna devēja, pat laižoties snaudā.

Tas nekas, ka aizvadītas pāris sala dienas – daudzviet zaros vēl sārtojas putnu nepamanīti ogu čemuri – ar karotinoīdiem, PP un C vitamīniem bagātie pīlādži, kuru sīvo rūgtenumu aukstums ir patīkami mazinājis. Klaiņojumos pa mežu, droši ēst tos pilnām saujām!

Spilgti sarkani deg salnas pārcietušie irbeņu ķekari; arī šīs ogas beidzot kļuvušas īsti garšīgas. Bērniem tās veicina augšanu, pieaugušajiem, kuriem slieksme uz histēriju, nomierina nervus, mazina arī kāju krampjus, paātrina sadzīšanu pēc ievainojumiem un apdegumiem. Tomēr, ņemot vērā spēcīgo iedarbību uz hormonālo sistēmu, irbenes ir īpaši ieteicamas sievietēm – jaunām meitenēm tās nodrošina mēnešreižu regularitāti, dāmām pārejas vecumā – palīdz tikt galā ar nepatīkamām klimaktērija izpausmēm, jo regulē estrogēna un progesterona līdzsvaru. Ja tās nav tikai dažas pastaigas laikā mutē iemestas ogas, irbeņu lietojumā tomēr jāievēro cikliskums. Baudīt ne ilgāk kā 20 dienas pēc kārtas, tad – pārtraukums!

Joprojām iegarenu un spīdīgi sarkanu ogu bagāti ir bārbeļu krūmi. Auglīši sevišķi ieteicami kūtra žultspūsļa izraisītu gremošanas traucējumu novēršanai. Ja ēdājs maltītes reizē dažkārt jūt mutē uzsitamies rūgtumu, bet pēc tam smagumu pakrūtē, var gadīties, ka apgrūtinātas žults izdalīšanās dēļ, apēstais blīvējas divpadsmitpirkstu zarnā vai pat tiek atsviests atpakaļ kuņģī. Šo ligu novēršanai bārbeles ir pašā laikā, jo mudina žultspūsli intensīvāk sarauties, lai izsviestu pietiekami daudz žults.
No svaigām ogām vērtīguma ziņā daudz neatpaliek bārbeļogu novārījums.

Tējai domātos auglīšus piecas līdz sešas minūtes pavāra, tad skābeno ūdentiņu nokāš un pēc vēlēšanās pasaldina ar medu – brīnišķīgs padzēriens!

Ļoti iedarbīga ir arī no augļiem un mizām gatavota tinktūra.

Bārbeļkrūma smalkzariņus ar visu mizu sagriež gabaliņos, pievieno tikpat daudz ogu, aplej ar degvīnu un ļauj divas nedēļas ievilkties. Koši dzelteno šķidrumu pa karotei (tējkarote vai ēdamkarote – tas paša ziņā) lieto pirms ēšanas. Var arī tikai gremošanas traucējumu reizēs.

Ja nav iestājies stiprs un ilgstošs sals, zaros joprojām atrodami maziem paradīzes ābolīšiem līdzīgie vilkābeles auglīši, kas ieteicami sirds stiprināšanai, aterosklerozes novēršanai, sirds ritma normalizēšanai un paaugstināta asinsspiediena pazemināšanai.

Mežrozītes – nevienā tabletē nav iespējams iekombinēt tik pilnvērtīgu un viegli uzņemamu mikroelementu un vitamīnu kompleksu, kādu daba ievietojusi šajā sarkanajā podziņā un līdz pat pirmajam sniegam ļāvusi to baudīt. Bet cik tad svaigu auglīšu apēdīsi? Jāvāc arī mājāsnešanai!

Septiņas līdz desmit odziņas iemet termosā, aplej ar karstu ūdeni, ļauj astoņas stundas ievilkties un izlieto. Šāda tēja ir ne vien garšīga, bet arī veicina imunitāti, asina prātu, regulē apetīti, aktivizē vielmaiņu.

Paegļogas – lietojami tikai zilie, otrā gada auglīši, tie lieliski stimulē nieru darbību. Četras piecas odziņas dienā nenāk par ļaunu pat tādiem, kas par nieru kūtrumu nesūdzas – profilaktisks līdzeklis vielmaiņas uzlabošanai. Un brīnišķīga dabiskā parfimērija, jo ēteriskās eļļas, nonākušas asinsritē, caur elpceļu gļotādu nokļūst izelpā, sviedros, visos izdalījumos no ādas. Cilvēks smaržo pēc meža, tīrības un svaiguma.

Blakus iedarbība? Jāpiecieš.

Kad lapkoki beidzot kaili, mežā viegli ieraugāma melnā bērzu piepe jeb čaga. To var uzgrauzt tāpat – svaigu, bet labāk nest mājās novārījuma gatavošanai. Nekāda labā garša tādam koka izaugumam nav, turklāt čaga izraisa ne visai tīkamu blakus iedarbību – caureju. Tomēr ļaudīm, kuriem ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, gastrīts vai kuņģa čūla, vērts pamēģināt šo dabisko līdzekli stāvokļa normalizēšanai. Tas noder pat onkoloģijā – izārstēties nevar, taču uzlabot pašsajūtu iespējams. Tiem, kam šādu veselības problēmu nav, čagu labāk neaiztikt – lai paliek citiem.

Mežā atrodams Islandes ķērpis jeb briežsūna. Ļoti rūgts, bet dziednieciski vērtīgs augs ar izteiktām antibakteriālām īpašībām. Cilvēkam ar spēcīgu imunitāti nekādas baktērijas nav bīstamas – tādam nelīp ne tuberkuloze, ne sifiliss. Tomēr, ja organisma aizsargspējas sarukušas un dažādu kokku savairojas pārāk daudz, tie var izraisīt nopietnus iekaisumus. Angīna, plaušu karsonis, zobu sakņu sastrutojums – tās ir streptokoku koloniju izraisītas kaites. Šādos gadījumos antibiotiķu vietā ārstēšanai var droši izmantot Islandes ķērpi.

Desmit gramus ķērpja aplej ar 200 gramiem ūdens, pavāra vienu vai divas minūtes, nokāš un lieto pa divām ēdamkarotēm jeb 30 gramiem četras reizes dienā. Lai mazinātu spilgto rūgtumu, labāk to darīt pirms ēšanas.
Arī šim līdzeklim diemžēl ir blakus iedarbība – caureja. Ar tās palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no svešajiem, nedraudzīgajiem olbaltumiem, reizē iznīcinot arī zarnās mītošās vajadzīgās baktērijas. Pārāk uztraukties par to nevajadzētu – cilvēka organisms ir tendēts uz darbošanos pašsakārtošanās un pašatjaunošanās režīmā. Tomēr – drošs paliek drošs – pēc tikšanas galā ar tik nopietnām stapfilokoku invāzijām kā angīna, plaušu karsonis vai nieru iekaisums der palietot skābpiena produktus, lai vajadzīgo mikrofloru atjaunotu.

Vēl aizmigušā, pat piesnigušā mežā veselības uzlabošanai vērts meklēt aveņu dzinumus.
Sauja īsi sagrieztu kātiņu uz litru ūdens, un 10 minūtes pavārīt – veselīga, smaržīga un ļoti garda tēja skaisti sārtā krāsā.

Nieru veselības uzlabošanas tējām noderīgas arī brūkleņu un miltenāju lapas.

Kapmirte – šis augs gan nav atrodams mežā, bet puķudārzā (aug arī kapos), taču ir mūžzaļš, tāpēc derīgs, pat izkašņāts no sniega. Lietojams asinsspiediena pazemināšanai, īpaši tad, ja to izraisījušas nieru kaites.
Tomēr jāatceras, ka ar kapmirti jārīkojas piesardzīgi – tā pieder pie indīgajiem augiem un lielās devās izsauc sirdsdarbības ritma traucējumus.
Desmit kapmirtes lapiņas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, pēc desmit minūtēm nokāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Ja prāts uz vārīšanu nenesas, var arī apēst pāris lapiņu kopā ar rīta salātiem.

Pamatlabumam – saknes

Kamēr zeme nav sasalusi uz ilgu neatkušanu, turpinās veselīgo sakņu vākšanas sezona.

Izcili vērtīga ir viegli pieejamā pienene. Tās sakne veicina žults veidošanu aknās un izdalīšanos no žultspūšļa, atvieglo gremošanu, jo uzlabo sālsskābes veidošanos un mudina intensīvākai darbībai aizkuņģa dziedzeri.
Tikko izrakta pieneņu sakne tomēr ir tik rūgta, ka pirms lietošanas vēlams to apžāvēt.

Veselīgas arī cigoriņa saknes (nav ieteicams vārīt) – to pievienošana ēdienam stimulē aizkuņģa dziedzera darbību un samazina cukura līmeni asinīs; īpaši noder cukura diabēta slimniekiem.

* 15 gramu cigoriņu sakņu aplej ar glāzi remdena ūdens, patur līdz rītam, nokāš un dzer.

Ālantes sakne – (arī lietojama termiski neapstrādāta) ne tikai uzlabo gremošanu, bet arī aknu un plaušu veselību, kā arī iedarbojas kā antidepresants, viešot sajūtās mieru un optimismu.

*15 gramu saknes vakarā aplej ar glāzi remdena ūdens un no rīta pirms ēšanas izdzer.

Tauksakne – lipīga, kā taukiem klāta – vislabāk rokama vecā mēnesī. Tā veicina lielu traumu, mežģījumu un saišu pārrāvumu dzīšanu, sekmē kaulu saaugšanu. Taču lietojama piesardzīgi, jo lielās devās var izraisīt sirdsdarbības ritma palēnināšanos un asinsspiediena pazemināšanos.

*10 gramu svaigas tauksaknes aplej ar 200 līdz 250 gramiem karsta piena, astoņas stundas patur termosā, nokāš un iegūto šķidrumu glabā ledusskapī. Lieto pa ēdamkarotei četras reizes dienā.
No tauksaknes lapām, ja vien tās vēl nav nobirušas, iznāk arī kompreses likšanai uz sāpošām locītavām.

Dadža sakne – mazliet pavārīta, tā ir patīkami saldena, garšas ziņā mazliet līdzīga kālim. Un ar ļoti plašu dziedniecisko iedarbību: stimulē vielmaiņu, stiprina imunitāti, tīra ādu, spēcina matus.

Topinambura saknes īpaši ieteicamas tiem, kam ir cukura diabēts, jo, tāpat kā dadža saknes, satur inulīnu.

Ugunspuķes saknes ir tikpat veselīgas kā ziedi, jo satur ļoti vērtīgus olbaltumus un cukurus.

Dabu vienmēr vērts uzlūkot ar godbijību un apbrīnu par katram pavērto iespēju augu gadu būt veselam un priekpilnam.

Citāti:
* Dadža, ugunspuķes, topinambura, niedres saknes – savvaļas palīgi izdzīvošanai pat bada apstākļos, jo vienlīdz vērtīgas kā svaigas, tā vārītas, ceptas, sutinātas.
* Bailes no antibiotiķu izsauktām disbakteriozēm ir mazliet pārspīlētas, ja vien šie medikamenti nav lietoti mēnešiem ilgi.