Jaunumi & Pasākumi

Antra Krastiņa, „Zintnieks”

Saruna ar ārstu fitoterapeitu Artūru Tereško

– Nesen atgriezāties no ceļojuma pa Ķīnu. Tikai atpūtāties vai izmantojāt arī iespēju papildināt profesionālās zināšanas?

– Ķīnā biju tieši viņu gadu mijā – tur to svin 3 dienas. Pirmā ir Ziedu diena. Eglītes vietā ķīnieši izmanto mandarīnu kociņu ar visiem augļiem – dabīgs, ēdams rotājums. Šajā dienā sīkie rosīgie cilvēciņi, man viņi atgādināja darbīgas skudriņas, dodas ciemos pie vecākiem, draugiem – cilvēkiem, kuriem ir pateicīgi, kurus mīl. Otrajā dienā visi gatavojas karnevālam. Pilsēta vakarā ir pilna līdz lūpai – sabraukuši arī laucinieki. Klimats ir silts, neviens netērē naudu viesnīcām – apmetas tuneļos un citviet. Karnevāla gājiena priekšgalā ir sarkanais pūķis, tā galvas augstums sasniedz 3 metrus, bet astes garums ir kādi 20 metri, pūķi nes daudz cilvēku. Muti, no kuras laukā šaujas liesmas – kas gan šodien nav iespējams, vārsta ar nūjām, arī pūķa aste lokās kā čūska. Aiz pūķa, galvenā ķīniešu horoskopa “zvēra”, nāk visi pārējie lopiņi un citi folkloras tēli. Skan mūzika, viss notiek. Trešajā dienā ir salūts. Lai gan pilsētā cilvēku mudž, nav neviena “korķa”. Visi pārvietojas ar sabiedrisko transportu – tas ir lēts un ļoti labi attīstīts. Bet par privāto automašīnu jāmaksā liels nodoklis.

Ķīna vispār ir cita pasaule, cilvēki ir ļoti mierīgi, izvairās no konfliktiem. Ja radusies strīdīga situācija, viņi paklanās un vienkārši aiziet. Mēs varētu pamācīties… Ar angļu valodu viņi nav draugos – jaunie to zina, gados vecākie iztiek ar O.K.! Uzrunātie tikai parāda pie galvas ar pirkstiem – nezinu! Bet ķīniešu ir daudz, viņi var to atļauties. Viņu domāšana un uztvere ir pavisam atšķirīga – ķīnieši visu uztver tieši, tēlainā domāšana nav attīstīta nepavisam. Ja pateiksi – “mazs cinītis gāž lielu vezumu”, viņi tūliņ sāks meklēt cinīti.

Protams, mani interesēja arī profesionālās lietas – tad jau tas nebūtu es, ja, būdams Ķīnā, nepainteresētos par viņu tautas medicīnu. Guilinas provincē apmeklēju tautas medicīnas centru. Tas ir kā pilsētas slimnīca ar ambulatoro pieņemšanu. Ķirurģijas, reanimācijas nodaļas atbilst mūsdienām, bet terapijas nodaļa krasi atšķiras – ārstēšanā izmanto Ķīnas tautas tradicionālo medicīnu. Pacienti tiek masēti, durstīti ar adatiņām, karsēti ar vībotņu cigāriem, bet ierasto tablešu vietā tie saņem dzēriena tasīti ar visai negaršīgu dziru vai smaržīgu pulveri. Galvenokārt izdara punktu masāžu pēc šiat – su metodes – ar ceļgaliem pa muguru nebradā, bet ar pirkstiem smalki masē akupunktūras punktus, sākot no “trešās acs” un tālāk pa visu ķermeni pa meridiānu gaitu. Pēc masāžas problēmas reāli pazūd – nobloķētā enerģija tiek atbrīvota, viss aiziet. Arī es ļāvu sevi izmasēt un jāsaka, kā ir – roka, kas tirpa, pēc šīs masāžas tirpusi nav. Procedūru kabinetā kušete ir pie kušetes un masieri strādā cītīgi ar katru pacientu. Domāju, lai iegūtu tādu profesionalitāti, jāmācās ilgi. Tā kā pats ar akupunktūru nodarbojos kopš 1985. gada – biju viens no pionieriem šajā jomā Latvijā, tad man tiešām bija ļoti interesanti visu vērot.

Tikos arī ar kādu profesoru, viņš mani uzaicināja piedalīties adatu terapijas seansā. Pirms tā tiek izmeklēts pacienta pulss abās rokās – pulsa diagnostika ir viens no ķīniešu medicīnas stūrakmeņiem. Pēc pulsa nosaka 12 orgānu un sistēmu funkcionālo stāvokli, noskaidrojot, kur enerģijas par daudz, kur par maz, kur ir tukšums, kur pārpilnība, kur stāze un kur enerģijas joņošana. Pēc tam ar veikliem adatu dūrieniem, dažas adatas virpinot un ātri izņemot, citas atstājot ilgāku laiku, ievieš organismā enerģijas līdzsvaru un orgānu darbības harmoniju. Profesionālais tehniskais līmenis, kādā profesors strādāja ar adatām, daudz neatšķīrās no mūsu adatu terapijas speciālistu paņēmieniem, jo mēs paši vai mūsu skolotāji ir mācījušies pie Ķīnas adatu terapijas meistariem. Pārsteidzoša bija tieši pulsa diagnostikas precizitāte, tās mums, jāatzīstas, pietrūkst. Ja mēs, kā ierasts, ārstējam sekas, tad viņi, izmantojot pulsa diagnostiku “rok dziļāk” un ārstē cēloni – iztīra meridiānus, kuros traucēta enerģijas cirkulācija. Piemēram, iztīra aknu kanālu un līdz ar to novērš sirds vainu, jo enerģētiski aknas „baro” sirdi. Skatoties uz to ar rietumu medicīnas acīm, mēs zinām, ka aknas attīra asinis, regulē holesterīna, olbaltumu un cukura līmeni. No aknu darbības ir atkarīgs vai cilvēkam būs ateroskleroze, paaugstināts asinsspiediens, kas tieši ietekmē sirdsdarbību. Izskatās, ka ķīniešu ārsti to jau ir sapratuši pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kamēr mūsējie pie šī secinājuma ir nonākuši pirms simts gadiem. Rietumu medicīnas atklājumi atkal un atkal apstiprina orgānu enerģētisko un funkcionālo saistību, ko izmanto adatu terapijā. Tā ka esam uz pareiza ceļa, vēl tikai mazliet jāpievelk pulsa diagnostika. Lieliski attīstīta ķīniešiem ir arī mēles un acs diagnostika – neviens aparāts nestāv klāt. Un to visu nevar apgūt lasot grāmatas, vajag skolotāju.

Fakts ir arī tas, ka cilvēks pats var vadīt un ārstēt savas iekšējo orgānu sistēmas ar iekšēju meditāciju. Ķīniešu ārsti saviem pacientiem to māca. Piemēram – iztēlojaties sirdi un rūķīšus, kas tīra ceļus jeb asinsvadus uz to. Un tas process jūsu organismā tiešām notiek. Apsveicami, ka Ķīnā ārsti cilvēkus virza uz šādu ārstēšanos, nevis medikamentu kalniem. Mūsu smadzenēs taču ir ielikts viss, tikai tos kanālus jāiemācās atvērt.

– Ieguvāt jaunas zināšanas arī kā fitoterapeits?

– Fitoterapijā viņu zināšanas ir tikpat pamatīgas kā akupunktūrā. Tiek uzskatīts, ka akupunktūra ir kā pātadziņa zirgam, bet fitoterapija kā auzu kule. Ārsts, uzklausījis pacientu, iedod viņam zāļu tēju – dzer! Kas maisījumā iekšā, nav tava darīšana. Un tā jau arī ir – galvenais, lai veselība uzlabojas. Ķīnā cilvēki uz ārstiem skatās kā uz dieviem un klausa viņus bez ierunām un diskusijām. Pamats tam ir – ķīniešu vidējais mūža ilgums ir 80 gadi un šajā vecumā viņi vēl taisa tādus vingrojumus, kādus pie mums nevar izpildīt 40 gadnieki.

Kā katrā valstī atšķiras cilvēki, tā arī augi. Pazinu varbūt 10 no tiem, kurus Ķīnā redzēju. Sakuru, bambusu, banānkokus, salviju, kumelītes un vēl dažus. Mēs bijām subtropu joslā – ja pabrauktu vairāk uz ziemeļiem, augu valsts būtu daudzveidīgāka. Proti – ja pie mums vienā pļavā aug apmēram 50 dažādi augi, tad subtropos augu valsts ir vienveidīgāka – ja kādā vietā aug sinepes, tad tikai sinepes, ja cukurniedres, tad tikai tās.

Jāņem vērā arī tas, ka mēs esam ļoti atšķirīga. Tēja, kura ļoti labi iedarbojas uz ķīnieti, latvietim var izraisīt caureju – organisms grūž laukā sev nepazīstamo. Vai arī piemērs ar žen-šeņ sakni –to lietojot asinsspiediena, organisma vispārējā tonusa paaugstināšanai, reizēm tiek novērota stenokardija, kamēr ķīnieši to lieto arī stenokardijas novēršanai, bet šeit varbūt ir runa par korektu ārstniecības augu dozēšanu.

– Pastāstiet nezinātājiem – ar ko fitoterapeits atšķiras no homeopāta?

– Fitoterapeits pārzina ārstniecības augus, gatavo zāļu tējas, tinktūras, pulverus, kā saka, no augu ‘miesas un asinīm” un ārstē cilvēka miesu un asinis. Tēja caur gremošanas traktu uzsūcas asinīs un dara savu darbu. Homeopāts strādā ar ļoti atšķaidītiem preparātiem, kur atrodas tikai ārstnieciskā auga vai minerāla „gars”, kas arī iedarbojas uz sev līdzīgo, tas ir, cilvēka garu, bet gars taču vada visus procesus. Tā nu iznāk, ka homeopātija stāv pāri visam. Tikai nav taisnība, ka to izgudrojis Hānemans. Ķīnas medicīnā homeopātija ir lietota kopš neatminamiem laikiem, bet arī paši ķīnieši atzīst, ka to viņi nav izgudrojuši. Viņi uzskata, ka, tāpat kā adatu terapiju, tā arī homeopātiju cilvēkam iedevis kas augstāks, varbūt dievišķais spēks. Homeopātiskie līdzekļi ir kā vakcinācija pret slimību, tikai ļoti precīzi jānosaka, kāds preparāts konkrētam cilvēkam ir vajadzīgs.
– Vispār jāatzīst, ka pie mums fitoterapija ir neattīstīta. Medikamentus sintezē no ķīmiskām vielām, nevis iegūst no augiem, jo tā ir izdevīgāk. Aspirīnu, redz, Galēns no kārkliem koncentrētā veidā izvilka jau viduslaikos, bet toreiz secināja, ka tas ir kaitīgs kuņģim un turpināja lietot kārklus. Mūsdienās aspirīnu iegūst no salicilskābes un cilvēki ārstējot locītavas mirst no kuņģa asiņošanas. Es nedaudz pārspīlēju, taču tiešām mūsdienu medikamentiem ir daudz blakusparādību. Nezin, cik slimam man būtu jābūt, lai ieņemtu kādu tableti.

– Kad un kur fitoterapiju apguvāt jūs?

– Pirmās zināšanas ieguvu jau bērnībā – palīdzēju vecmāmiņai lasīt dažādas zālītes. Jau nopietni fitoterapiju studēju 80. –to gadu sākumā Maskavā, ārstniecības augu pētnieciskajā institūtā. Mācījos tur 3 gadus, teorija nepārtraukti mijās ar praktisko zināšanu apguvi.

– Tagad daudzi pazīst un atzinuši par labām esam aptiekās nopērkamās Dr. Tereško tējas. Kā zināt, kādās proporcijās augus maisīt?

– Vispareizāk būtu reaģēt tāpat kā ķīniešu ārstiem… Ne jau par velti studēju.

– Kur ņemat visus nepieciešamos ārstniecības augus?

– Zaļie zemnieki strādā visā Latvijā un es labprāt satiktos arī ar jauniem ārstniecības augu audzētājiem vai lasītājiem. Uzreiz gan jābrīdina – man ir stingras prasībās. Prasu, lai augi būtu vākti īstajā laikā, lai būtu pareizi žāvēti, sagriezti pirms žāvēšanas. Ja redzu, ka tas nav darīts pareizi, nepieņemu. Dažreiz pat nevajag augus apskatīt, pietiek ar kāju pa maisu uzsist – pēc skaņas jūtu, ir vajadzīgais vai nē. Daži apvainojas, bet – man vajag kvalitatīvu preci.

– Māte Daba ir ģeniāla – tajā atrodams viss cilvēkam nepieciešamais.

– Špikeris dabā ir visam. Dažreiz koncentrēti augu preparāti darbojas tikpat stipri kā sintētiskie. Un viens augs satur dažādas vielas, iedarbojas plašā spektrā. Tā vīgriezē ir gan salicilāti, kas var izraisīt kuņģa čūlu, gan miecvielas, kas neitralizē to iedarbību uz kuņģi. Un vēl vīgriezē ir vielas, kas ārstē sirds slimības – cilvēks var izvēlēties, dzert vīgriežu tēju vai 5 medikamentus. Tikai ārstēšana ar augiem prasa pacietību un tā var būt novēlota – nepieciešamas spēcīgākas ārstēšanas metodes.

– Tomēr slimības sākumstadijā ārsti varētu izrakstīt zāļu tējas, nevis uzreiz 5 receptes.

– Medicīnas institūtā par ārstniecības augiem nemāca. Un vairums jau zina tikai mazaktīvus augus – kumelītes, liepziedus u.c. Bet ir arī aktīvi augi. Piemēram, ģerānija asinsspiedienu samazina momentā, suņstobrs cilvēku var ātri mazināt sāpes, dadža sēklas mazina drudža temperatūru jau stundas laikā. Lielos vilcienos – ikdienā tauta izmanto apmēram 20 ārstniecības augus, bet 200 palikuši ”aiz borta”.

– Kāda ārstniecības augus pārzinoša tantiņa man teica, ka ārstniecības augu karaliene ir vērmele.

– Vērmele ir spēcīgs augs. Karsts – tās enerģija atbilst Uguns elementam. Arī sirds atbilst tam. Vērmele ir izcila mikrobu iznīcinātāja.

– Kādām tējām jābūt katrā mājā?

– Aveņu lapas, ugunspuķe stiprina imūnsistēmu, asinszāle nepieļaus depresiju, mārsils tonizē vairogdziedzeri, raudene labvēlīgi iespaido sieviešu hormonu darbību, pelašķi uzlabo gremošanas sistēmas darbību, upeņu lapas, mežrozītes augļi ir bagātīgs C vitamīna avots, labāka par lauku piparmētru ir upes piparmētra, bērza pumpuri liek strādāt nierēm un tīra asinis utt. Starp citu – no mežrozīšu augļu sēkliņām saberzts pulveris iedarbojas tāpat kā “Litazīns”, kuru iesaka dzert locītavu ārstēšanai.

– Katru dienu jādzer cita zāļu tēja?

– Jāpamaina ir. Ja pelašķi vairs negribas, bet gribas virsi – tad arī jāaplej viršu tēja. Cilvēkam jāiemācās ieklausīties sevī, savā iekšējā intuīcijā. Arī man gadījies – pavīdējusi kaut kāda doma, bet esmu to atraidījis kā nepareizu. Tomēr vēlāk izrādās – bija pareizā!

– Kādu tēju esat iecienījis pats?

– Pašlaik dzeru āmuļa novārījumu, jo jūtu – tā man vajadzīga. Arī āmulis ir daudzpusīgs augs. Skaitās gan indīgs, bet indīgi ir tikai tā augļi. Garšo man aknu tēja, kad to dzeru, jūtos mundrāks. Aknas ir tas orgāns, kas dod dzīvē pavasari. Man ļoti patīk ķīniešu attieksme – viņiem pavasaris sākas tūlīt pēc Jaunā gada sagaidīšanas.

– Piekopjat kustīgu dzīvesveidu?

– Kustīgam jābūt – gribu vēl būt jauns, dzīvespriecīgs. Ja 30 gados par kustīgumu īpaši nepiedomāju, 40 gados aizdomājos biežāk, tad 50 gados par to domāju nopietni. Ja vecis negrib kustēties, sievietei viņš jāiedunkā. Jo viņš, redz, ir lauva – pagulēt patīk. Sievietes pēc dabas ir kustīgākas – varbūt tāpēc arī ilgāk dzīvo. Es sevi piespiežu kustēties, ja neko citu, tad vismaz paskriet. Un savos 54 gados droši varu skrieties ar 30-gadīgiem. Braucu ar velosipēdu, vasarā Ungura ezerā ar vējdēli. Rudenī ar dēlu bijām Ēģiptē Dahabas buru sporta centrā, katru dienu trenējāmies līdz spēku izsīkumam, toties neslimojam ne ar gripu, ne iesnām. Vēl mēs ar sieviņu Baibu dejojam Cēsu rajona tautas deju kolektīvā “Sadancis” divas reizes nedēļā pa 2 stundām tā, ka sviedri līst. Katru nedēļu izsvīstu arī pirtī – caur ādu tiek iztīrīts viss organisms. Tā ņemoties, kaloriju skaitīšana nedraud, var ēst visu, ko gribas.

– Trekns ēdiens ietekmē holesterīna līmeni asinīs.

– Paaugstināta sliktā holesterīna gadījumā 80% vainas ir aknās, tikai 20 % pārtikā. Tā kā nepiesārņojiet aknas un aktīvi kustaties.

– Kas ir grūtākais uzņēmējdarbībā?

– Atrast labus un gudrus darbiniekus. Bet es nebaidos – var būt arī gudrāki par mani. Un uzņēmējs nedrīkst būt skops, raust sev – labam darbiniekam arī labi jāsamaksā. Dažreiz domāju – kāpēc jo turīgāks cilvēks, jo skopāks? Tiešām nesaprotu – kam viņam džips, ja strādniekiem nav naudas, lai atbrauktu uz darbu?

– Kādi augi vai to daļas pavasarī tiek vākti pirmie?

– Bērzu un priežu pumpuri. Tad nāk gaiļpiesīši, pienenes u.c. – un tā līdz rudenim. Vēlreiz aicinu – zemnieki, kas grib audzēt vai vākt ārstniecības augus, atsaucaties! Tie, kas pie manis strādā, saka – Artūrs ir izdevīgāks nekā govs!

– Un tad, kad darbi būs padarīti vai uzticēti kolēģiem – atkal dosieties ceļojumā?

– Droši vien. Vienīgais, kas traucē tā kārtīgi izbaudīt atpūtu, ir mans profesionālais skatiens. Normandijā mana dabas apjūsmošana beidzās mirklī, kad pie kājām pamanīju kalnu arniku. Kamēr citi turpināja veldzēt acis, veroties ainavā, es koncentrēju skatienu, metos četrāpus un maisiņā lasīju kalnu arniku. Nevarēju taču laist garām šādu iespēju!